Augstas un zemas temperatūras testa kameru pārtraukumu apstrāde ir skaidri noteikta GJB 150, kas testa pārtraukumus iedala trīs situācijās, proti, pārtraukums pielaides diapazonā, pārtraukums testa apstākļos un pārtraukums pārpārbaudes apstākļos. Dažādām situācijām ir atšķirīgas apstrādes metodes.
Pārtraukuma gadījumā pielaides diapazonā, ja testa apstākļi pārtraukuma laikā nepārsniedz pieļaujamo kļūdu diapazonu, pārtraukuma laiks jāuzskata par daļu no kopējā testa laika; pārtraukuma gadījumā testa apstākļos, ja augstas un zemas temperatūras testa kameras testa apstākļi ir zemāki par pieļaujamās kļūdas apakšējo robežu, iepriekš noteiktie testa apstākļi atkal jāsasniedz no punkta zem testa apstākļiem, un tests jāatjauno, līdz plānotais testa cikls ir pabeigts; atkārtotas pārbaudes paraugu gadījumā, ja atkārtotas pārbaudes apstākļi tieši neietekmēs testa apstākļu pārtraukšanu, ja testa paraugs neiztur nākamo testu, testa rezultāts jāuzskata par nederīgu.
Faktiskajā darbā mēs izmantojam atkārtotas testēšanas metodi pēc testa parauga salabošanas testa pārtraukuma gadījumā, ko izraisījusi testa parauga atteice; testa pārtraukuma gadījumā, ko izraisījusi augsta un zema temperatūra.temperatūras testa kameras testsIekārtu darbības traucējumu gadījumā (piemēram, pēkšņa ūdens padeves pārtraukuma, strāvas padeves pārtraukuma, iekārtas atteices gadījumā utt.), ja pārtraukuma laiks nav ļoti ilgs (2 stundu laikā), mēs parasti rīkojamies saskaņā ar GJB 150 noteikto nepietiekami ilgā testa stāvokļa pārtraukumu. Ja laiks ir pārāk ilgs, pārbaude ir jāatkārto. Iemesls šādai testa pārtraukuma apstrādes noteikumu piemērošanai ir atkarīgs no testa parauga temperatūras stabilitātes noteikumiem.
Testa temperatūras ilguma noteikšana augstā un zemā temperatūrātemperatūras testa kameraTemperatūras tests bieži balstās uz testa parauga temperatūras stabilitātes sasniegšanu šajā temperatūrā. Izstrādājumu struktūras un materiālu atšķirību, kā arī testa iekārtu iespēju dēļ laiks, kas dažādiem izstrādājumiem nepieciešams, lai sasniegtu temperatūras stabilitāti vienā un tajā pašā temperatūrā, ir atšķirīgs. Kad testa parauga virsma tiek uzkarsēta (vai atdzesēta), tā pakāpeniski tiek pārnesta uz testa parauga iekšpusi. Šāds siltuma vadīšanas process ir stabils siltuma vadīšanas process. Starp laiku, kad testa parauga iekšējā temperatūra sasniedz termisko līdzsvaru, un laiku, kad testa parauga virsma sasniedz termisko līdzsvaru, ir laika nobīde. Šī laika nobīde ir temperatūras stabilizācijas laiks. Ir noteikts minimālais laiks, kas nepieciešams testa paraugiem, kuriem nevar izmērīt temperatūras stabilitāti, tas ir, ja temperatūra netiek darbināta un to nevar izmērīt, minimālais temperatūras stabilitātes laiks ir 3 stundas, un, ja temperatūra darbojas, minimālais temperatūras stabilitātes laiks ir 2 stundas. Faktiskajā darbā mēs izmantojam 2 stundas kā temperatūras stabilizācijas laiku. Kad testa paraugs sasniedz temperatūras stabilitāti, ja temperatūra ap testa paraugu pēkšņi mainās, testa paraugam termiskajā līdzsvarā būs arī laika nobīde, tas ir, ļoti īsā laikā temperatūra testa parauga iekšpusē pārāk nemainīsies.
Augstas un zemas temperatūras mitruma testa laikā, ja pēkšņi pārtrauc darboties ūdens padeve, strāvas padeves pārtraukums vai testa iekārtas atteice, vispirms jāaizver testa kameras durvis. Jo, ja augstas un zemas temperatūras mitruma testa iekārta pēkšņi pārstāj darboties, kamēr kameras durvis ir aizvērtas, testa kameras durvju temperatūra būtiski nemainīsies. Ļoti īsā laikā temperatūra testa paraugā daudz nemainīsies.
Pēc tam nosakiet, vai šim pārtraukumam ir ietekme uz testa paraugu. Ja tas neietekmē testa paraugu untesta aprīkojumsvar atsākt normālu darbību īsā laikā, mēs varam turpināt testu saskaņā ar GJB 150 norādīto nepietiekamu testa apstākļu pārtraukšanas apstrādes metodi, ja vien testa pārtraukšanai nav noteiktas ietekmes uz testa paraugu.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 16. oktobris